Mīļš sveiciens, Tev manu lasītāj!
Ceru, ka nenogurdināju Tevi ar saviem pāris dzejoļu aktīviem uznācieniem. Visu laiku es te tā galīgi baltiem cimdiem. Balti un pūkaini. Ne vienmēr un ne visur vajag tos baltos cimdus. Reizēm cimdi traucē un vari palikt remdens. Lai parautu vaļā dzīvīgumu, kailām rokām to vieglāk izdarīt. Tad var pieskarties vairāk.
Pārejam pie kā mierīgāka. Saņēmu nepieciešamo drosmi un vēlos vēl mazliet padalīties un sniegt lielāku ieskatu par savu topošo grāmatiņu. Bez lasītājiem tai būs grūti piedzimt. Bet ļoti vēlos piedzīvot tās dzimšanu jau šajos Ziemassvētkos. Ambīcijas (lasiet: sapnis par šo grāmatiņu) ir TIK lielas, ka gribētu piedzīvot tās PIEDZIMŠANU papīra formātā
Neesiet dikti skarbi, esmu jauniņa rakstītāja Pieredzi vēl tikai krāju. Grāmatā aplūkoti visvisādi jautājumi. Un meklētas atbildes. Attiecību jautājums ir tikai maza šķautne no visa, kam tajā esmu pieskārusies. Piedāvāju nedaudz ieskatīties tieši šajā nodaļā
Grāmata gan nav gluži ikdienišķa, bet par to, kāpēc tā vispār top un veidu, kādā tā top – vairāk kādā no saviem ierakstiem nākamajā reizē.
Tad nu, aii-zz-iet!
Jauku vakaru vēlot,
Dace

