Bailes

Bailes ir cilvēku lielākais bremzējošais spēks, kurām ir milzīga vara pār mūsu lēmumiem un ikdienas dzīvi. Neatpazītas un netransformētas bailes liek mums pieņemt nepamatotus un nevajadzīgus lēmumus, kuru dēļ zaudējam saikni paši ar sevi.Bailes dzīvo mūsu ķermeņos, ir iesakņojušās dziļi zemapziņā, caurvij un paralizē mūs daudzu gadu garumā un ļaujoties tām, mēs visbiežāk nodzīvojam dzīves, tā arī neko nemainot. Baiļu dēļ paliekam tur, kur esam. Skaudrā patiesība – vislielākās bailes mums ir pašiem no sevis. Vieglāk, protams, ir tajās neielūkoties, bet vienlaicīgi tad turpinām dzīvot sastinguši, vēršot visu uzmanību uz ārpusi. Un, ja dzīvojam ar iekšēju sastinguma sajūtu, vienlaicīgi baidāmies arī meklēt risinājumus. Jo ierastais dzīves modelis rada iluzoru drošības sajūtu. Savukārt jebkādas pārmaiņas – rada trauksmi un baiļu sajūtu.Visbiežāk bailēm saknes ir meklējamas mūsu bērnībā un laika posmā vēl pirms piedzimšanas. Jebkura vecuma bērnam, nesaņemot vajadzīgo drošības sajūtu un neiedodot stabilu pamatu, bailes ar laiku aug augumā un pieaugušā vecumā mēdz izpausties visdažādākajos veidos. Bailes kaut ko mainīt dzīvē, jo tā ir ērtāk un vieglāk, bailes nomirt, bailes izrunāties, bailes tikt sadzirdētam, bailes tikt sāpinātam, bailes palikt klusumā ar sevi un ieklausīties sevī, bailes tikt pamestam, bailes no citu cilvēku domām utt.Uz visu šo baiļu fona, mēs veidojam ne tikai destruktīvas attiecības ar citiem cilvēkiem, bet arī meklējam drošību materiālajā pasaulē, profesijās, amatos. Dodamies arvien augstāk pa karjeras kāpnēm, kaut arī veselība pasliktinās. Savlaicīgi neapstājoties – veselība tiek ļoti iedragāta. Vai arī – iegādājamies nevajadzīgas lietas, lai tās mums dotu iluzoru drošību un īslaicīgu “laimes” sajūtu. Patiesībā iekšējais tukšums un bailes tā rezultātā tikai pieaug. Un apspiestās bailes visbiežāk ar laiku izpaužas ķermenī, izraisot dažnedažādas veselības problēmas – veģetatīvo distoniju, trauksmi, depresiju, asinsrites traucējumus, sirds problēmas un daudz ko citu.Nesastopot savas bailes aci pret aci un neatpazīstot to cēloni, mēs no baiļu purva nevaram tikt laukā. Jo nemaz īsti neapzināmies baiļu patieso iemeslu. Neatpazīstam to, ka bailes iet roku rokā ar bērnībā iegūtajām pieredzēm un lielākoties tām nav nekāda sakara ar mūsu ši brīža vecumu.Ko ar bailēm iesākt?Nebaidies ieskatīties savām bailēm acīs. Būdami pieauguši, varam mainīt jebkuru sāpīgu pagātnes pieredzi. Apzinies, ka viss sliktais jau ir noticis un sen beidzies. Un baiļu sajūta ir tikai sekas notikumiem, ar kuriem savulaik esam saskārušies.Pārstājot bēgt no nepatīkamajām sajūtam, bet ieraugot baiļu patieso iemeslu – kļūstam brīvi, bailes zaudē varu un nokļūstam tagadnē. Jebkuras bailes ir transformējamas. Pilnīgi visas. Tici sev un savam spēkam. Atgūsti tik ļoti svarīgo iekšējā miera sajūtu. Lai vari būt šeit un tagad. Lai vari būt atkal brīvs.

Jānis un Dace