Bezmiegs ir viens no vismokošajākiem nervu sistēmas traucējumiem un, pēc statistikas datiem, tas piemeklē katru trešo pasaules iedzīvotāju. Visiem zināms, ka bezmiegs izraisa virkni negatīvu ķermeņa un emocionālo blakus reakciju. Ilgstošs bezmiegs var radīt bezspēcības sajūtu, var parādīties bailes iet gulēt, bailes no neiemigšanas, bailes no neizgulēšanās. Bezmiegs kļūst par galveno iemeslu mūsu dzīves kvalitātes kritumam. Ilgstoša miegazāļu lietošana problēmas cēloni nerisina. Lietojot miegazāles, to izraisīto blakņu iespaidā nereti arī pa dienu jūtamies miegaini, nespējam koncentrēties, staigājam kā apdulluši.
Ja neesam pienācīgi atpūtušies, nespējam pilnvērtīgi strādāt pa dienu, kļūstam nervozi, neiecietīgi. Stress un trauksmes sajūta ķermenī pieaug vēl vairāk. Vienā brīdī tas var kļūt par apburto loku, no kura šķiet neiespējami izlauzties laukā. Ar laiku jau vakara tuvošanās un ar to saistītā gulētiešana izraisa diskomfortu un iekšējā nemiera palielināšanos. Meklējam dažādus iemeslus, lai attālinātu gulētiešanas laiku.
Miega traucējumi tāpat kā to iemesli mēdz būt dažādi. Var būt grūtības iemigt (reizēm pat katru nakti!), pārāk īss gulēšanas laiks, bieža pamošanās naktī ar trauksmes, vai pat baiļu sajūtu. Arī miega dziļuma pakāpes ir dažādas – gadās, ka guļam ļoti cieši, nedzirdot neko, kas notiek apkārt. Citu reizi, savukārt, pamostamies pie vismazākā troksnīša.
Visbiežākais miega traucējumu cēlonis ir trauksme, veģetatīvās nervu sistēmas reakcijas – roku trīcēšana pamošanās brīdī, sirds darbības paatrināšanās, elpošanas traucējumi, dažādas intensitātes pakāpes panikas sajūtas un ķermeņa reakcijas, kuras pamatā ir uztraukums un nemiers, sajūta, ka kaut kur ir jāskrien, kaut kur jāpaspēj. Un realitātē it kā nav acīmredzama iemesla nepatīkamajām sajūtām. Vienkārši izjūtam trauksmi, kuru grūti pārvaldīt. Varam to saistīt ar ikdienas stresu, tomēr visbiežāk cēloņi ir dziļāki un daudz senāki.
Kā risināt miega traucējumu problēmas?
Miega traucējumu un bezmiega visdziļākais iemesls ir iekšējā miera trūkums. Iekšējais miers ir atrodams tikai mūsos pašos. Lai uzveiktu miega traucējumus, ir nepieciešams sākotnēji pārkāpt sev pāri un uzmanību fokusēt nevis uz ārējo pasauli (skatoties filmas, sēžot sociālos tīklos, meklējot troksni, cilvēkus sev apkārt u.t.t.), bet nepieciešams pārslēgties uz sevi un savām sajūtām, vērsties uz savu iekšējo pasauli. Tikai virzoties uz savu iekšējo pasauli (nevis bēgot no sevis), varam izzināt mūsu trauksmes, nemiera patiesos cēloņus. Ieklausoties sevī, mūsu psihe un iztēle pati piedāvā vizuālos tēlus – caur kuriem varam šos cēloņus ieraudzīt un transformēt, lai atgūtu iekšējo līdzsvaru.
Trauksme ir ķermenī sablīvēta enerģija, kura radusies mūsu ķermenī un psihē no bērnības, kad neizdzīvojām kādu no emocijām, izjutām uztraukumu un pieredzējām emocijas, kuras tajā vecumā nesapratām un nevarējām pārvaldīt, kā arī neviens neizskaidroja, kas īsti ar mums notiek. Bijām spiesti šīs neizprastās emocijas aizstumt prom un atšķelt. Ķermenis visu piedzīvoto pieredzi joprojām atceras un tieši šī iemesla dēļ šie enerģijas sablīvējumi ķermenī izpaužas kā trauksme, nemiers, kas, ilgstoši nerisināts, visbiežāk noved pie sirds un asinsvadu slimībām.
Visbiežāk psihes nošķeltos pārdzīvojumus apziņā un prātā mēs neatceramies. Varbūt pat vispār kāds dzīves posms bērnībā pilnībā izdzēsies no atmiņas. Svarīgi paturēt prātā, ka viss atšķeltais joprojām dzīvo mūsu ķermenī – ķermenis un zemapziņa notikumus atceras tik un tā, pat ja paši tos apziņā neatceramies. Un kamēr ķermeniski šos emocionālos blokus neatbrīvojam, tas turpina traucēt mierīgi dzīvot, veicina bezmiegu, izraisa dažādas pakāpes neizskaidrojamus trauksmes stāvokļus. Īpaši naktīs. Jo naktis ir diennakts klusākais laiks, kad visa šī informācija laužas uz āru. Naktis ir tas laiks, kad apkārt valda klusums, esam sev vistuvāk un no tā, kas mūsos – vairs aizbēgt nevaram. Smakšana, sajūta, ka apstāsies sirds, panikas lēkmes, sirds aritmijas utt. Tie ir visbiežāk novērotie stāvokļi, kad psihes dzīlēs esam piedzīvojuši smagus emocionālus triecienus. Lai cik nepatīkamas būtu sajūtas, svarīgi no tām nebaidīties. Tās ir tikai sekas pagātnes notikumiem, kas vairumā gadījumu sen jau beigušies. Trauksmes problēmas var risināt caur ķermenī un zemapziņā esošo informāciju, kurus varam izgaismot ar dažādu apziņas tehniku un vizualizāciju izmantošanu. Transformēt to un šiem neapzinātajiem pārdzīvojumiem iedot pozitīvu virzienu, kā rezultātā arī trauksmes un nemiera cēlonis tiek transformēts.
Reizēm tas ir viens, zemapziņā rūpīgi apslēpts notikums, dziļš pārdzīvojums. Parasti ir ļoti grūti piekļūt tam klāt, jo ar prātu nesaprotam iemeslu. Un pašu notikumu bieži vien vispār pat apziņā neatceramies. To, ko mēs piedzīvojām kā bērni – īpaši ja tie ir smagi pārdzīvojumi – emocionāla vai fiziska vardarbība, tuva cilvēka nāve esot mums klāt, seksuāla rakstura vardarbība. Tie var arī būt arī visdažādākie notikumi, kas saistīti ar pašu bērna veselību un dzīvību vai, piemēram, to, ka mātei paliek slikti, tēvs sit māti, māte dzer vai pat vēl traģiskāki – bērna klātbūtnē kāds nomirst.
Protams, katrs pats izvēlamies, vai šos cēloņus meklēt, lai varētu gulēt kvalitatīvi un dziļi, jo dziļš miegs ir veselīga organisma, dziļa miera un tagadnes sajūtas pamats. Vai arī varam turpināt cīnīties tikai ar sekām, dzerot miegazāles, vai citus nomierinošus preparātus.
Ja gribam kļūt pa īstam brīvi un baudīt kvalitatīvu miegu, grūtākais ceļš būs vissvētīgākais. Darbs ar sevi. Darbs ar sevi, kas ilgtermiņā dara mūs brīvus. Un katrs solis, ko pasperam pretī sev dod pārliecību, ticību sev un saviem spēkiem un mūsu bezspēcības sajūta mazinās. Līdz vienā brīdī nāk atskārsme, ka teicienam “katrs pats savas laimes kalējs” ir daudz dziļāka nozīme. Tiekam ārā no upura domāšanas. Pārstājam vainot ārējos apstākļus vai meklēt vainīgos kaut kur ārpusē. Un līdz sirds dziļumiem sākam apzināties, ka mēs esam tie, kas izvēlamies, kādu dzīvi gribam. Mēs esam tie, kas pieņemam lēmumus. Un neviens ārpus mums to nenosaka. Tikai mēs paši. Bez iekšējā miera atgūšanas miega jautājumus nevar atrisināt.
Nepadodies, vērsies pie sevis, izzini sevi, izjūti sevi, maini sevi, līdz vienā brīdī gulēsi saldā jo saldā miegā.
Ja vajadzīga palīdzība, dod ziņu.
Jānis un Dace
Prāts un sirds
