Cik bieži gan negadās, ka atliek vien iedomāties par kādu cilvēku un tūlīt šis cilvēks arī mums piezvana. Vai arī atrodoties starp noteiktiem cilvēkiem, jūtam spēku pieplūdumu. Bet starp citiem, gluži pretēji – jūtamies iztukšoti un kā bez spēka. Vai arī – baidāmies no tā, ka kaut kas noies greizi un piedzīvojam tieši to, no kā baidāmies. Tā ir enerģija, kas mūsos cirkulē, kā arī savstarpēja enerģijas apmaiņa. Kas varbūt gan spēcinoša, gan graujoša.Zināmā mērā varētu pat apgalvot, ka viss, kas ir mums apkārt un plūst mūsos, ir enerģija. Domas ir enerģija. Vārdi ir enerģija. Emocijas ir enerģija. Paši esam kā enerģijas krātuves un raidītāji, kur sevī varam uzkrāt un izstarot kā labo, tā negatīvo enerģiju. Atkarībā no tā, cik ļoti pārzinām to, kā rūpēties par savu enerģiju un tās lauku, kā arī mijiedarboties ar apkārt esošo enerģijas lauku.Enerģijas loma mūsdienu pasaulē joprojām ir parāk maz novērtēta. To nav iespējams redzēt, varam tikai sajust. Līdz ar to, saskaroties ar šiem jautājumiem, kritiski svarīgi uzticēties sev un savām sajūtām. Mūsu zemapziņa ir gudra. Intuitīvi zinām, kurā brīdī kas mums ir vajadzīgs un no kā labāk turēties pa gabalu. Ja vien sevī ieklausāmies un ļaujam iekšējiem impulsiem mūs vadīt.Ir vērts padomāt par šādiem jautājumiem.Kādā enerģijā atrodamies un ikdienā dzīvojam? Iedvesmojošā un spēcinošā, vai tomēr spēkus atņemošā un iztukšojošā? Vai tam ir nozīme? Vai varam izmainīt savu enerģiju? Vai, izmainot savu enerģētisko lauku, varam nepieļaut fiziskas saslimšanas? Vai ar enerģiju vien varam sevi dziedināt? Vai ir nozīme tam, kādas domas ikdienā domājam un kādus vārdus sev sakām? Vai ir nozīme videi, kurā atrodamies un cilvēkiem, ar kuriem mijiedarbojamies? Pats vienkāršākais veids, kā paši sev varam veidot enerģētiski labu vidi – domas un vārdi, ar kurām sevi ikdienā “barojam”. Atstājot pagātni pagātnei, nokļūstam tagadnē un paceļamies daudz augstākās vibrācijās. Ja vien paši to izvēlamies.Ja ikdienā paši sev atkārtojam sev vienus un tos pašus negatīvos apgalvojumus, diezgan drīz tā arī sākam justies. Spēks pazūd, parādās nomaktība un bezjēdzības sajūta, un gluži nemanot ieslīdam “upurī” jeb “cietējā”. Uz visu sev apkārt notiekošo raugāmies pesimistiski, bet risinājumus, kā mainīt savu ikdienu, nemeklējam. Jo neticam sev un savam spēkam īstenot mums tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas. Ļoti bieži sakām sev vārdus “man nekas nesanāk”, “man ir bail..”, “man tas nav lemts”, “kur nu es..” utt. Visi šie apgalvojumi mūs padara vājākus, līdz vienā brīdi varam nosprūst veģetodistonijas vai pat depresijas valgos. Un tieši tāpat arī pretēji – ja ikdienā paši sev sakām iedvesmojošus vārdus, nenoniecinām sevi, mēģinām katram mākonim atrast zelta maliņu, vienā brīdī tas kļūst par ieradumu un iekšējais spēks pieaug. Piemēram, tādi apgalvojumi kā “es ticu sev”, “man viss izdosies”, “es atradīšu risinājumu jebkurai situācijai”, “es mīlu sevi” utt. – šie vārdi dod enerģijas pieplūdumu un uzlabo mūsu pašsajūtu, pat ja sākotnēji savam teiktajam īsti neticam. Vēlāk jau nekas mūs vairs nespēj izsist no līdzsvara.Tam ir ārkārtīgi liela nozīme, kā mēs paši sevi redzam un ko paši par sevi domājam. Varam spēcināt sevi, varam arī sagraut. Neapzināti ļoti bieži izdarām otro. Jo bērnībā esam guvuši pieredzi, ka neesam nekā vērti un paši turpinām sevī lūkoties caur šo greizo spoguli, turpinām paši sevi neapzināti iznīcināt. Vai arī ļaujam to darīt citiem, kļūstot par enerģētisku miskasti citu cilvēku negatīvajām emocijām. Mēs paši esam atbildīgi, lai nosargātu savu dvēseles telpu tīru. Neviens cits. To izvēlamies mēs paši. Iekšējo spēku un enerģijas pieplūdumu ļoti labi varam arī veicināt, izmantojot vizualizācijas. Varam katru dienu atvēlēt laiku sev, kaut vai desmit vai pārdesmit minūtes pavadot klusumā, lai piepildītu sevi ar iedvesmojošām un spēku veicinošām sajūtām. Iztēlē varam radīt jebko, kas mums palīdz justies labi. Varam atrasties vietā, kas dod mums siltu un mīļuma piepildītu iekšējo sajūtu. Iztēlē varam radīt vietu, kurā jūtamies droši utt. Un brīžos, kad visa šķiet par daudz, iztēlē doties uz šo vietu, kas ir mūsu patvērums, mūsu drošā azote. Gūt spēku pieplūdumu, atgūt iekšējo mieru utt. Dabā mums visapkārt plūst mīlestības enerģija. Augstas vibrācijas. Jo viss, kas atrodams dabā, ir radīts ar mīlestības enerģiju. Varam šo enerģiju apzināties un ar to mijiedarboties. Dažādu iemeslu dēļ cilvēki šo savu spēju apjauš tikai intuīcijas vai impulsu līmenī, bet mijiedarbību tā arī neuzsāk. Tas prasa plašu apziņas līmeni, lai to izjustu un izprastu. Daudzi no mums netic tam, ko nevar redzēt ar savām acīm. Netic nekam, ko zinātniski nevar pierādīt. Tas ierobežo redzējumu un neļauj iekšēji “pacelties” augstāk. Neļauj “redzēt” vairāk par to, ko nevar zinātniski izskaidrot.Savukārt, materiālajā pasaulē, cilvēka ķermeni ieskaitot, plūst negatīvās enerģijas, kas mūsos izsauc tādas emocijas kā bailes, dusmas, skaudību, vienaldzību un dažādas citas negatīvās sajūtas. Ja tās ikdienā sevī barojam, negatīvais arvien vairāk pieņemas spēkā un kļūst par mūsu dzīves vadlīniju. Visu sev apkārt sākam redzēt tumšās krāsās.Atkarībā no vibrāciju līmeņa, mūsu emocionālie stāvokļi mainās no prieka un laimes pilniem brīžiem uz skumjām, dusmām u.c. Mēs paši izvēlamies, ar kādiem cilvēkiem mijiedarboties. Neesam bezspēcīgi. Ja ikdienā dzīvojam ļoti lielās negācijās, tas viennozīmīgi palielina stresa un trauksmes līmeni un tā rezultātā agrāk vai vēlāk nobrūk veselība. Sākot ar emocionālo un beidzot ar fizisko ķermeni. Sākotnēji jūtamies emocionāli slikti, līdz enerģētiskie bloki izraisa fizisku saslimšanu. Bet mēs varam ar tiem mijiedarboties un tos transformēt. Varam paši sev palīdzēt un dziedināt jebkuru slimību. Arī audzēji sākotnēji ir kā enerģijas sasprūdumi, tikai ilgstošā laika posmā tie transformējas fiziskā veidolā. Turot savu enerģētisko telpu tīru, rūpējoties par to, varam parūpēties par savu fizisko veselību.Ja dzīvojam uz visu raugoties no prāta, nevis sirds aspekta, mēs nevaram savienoties un izjust to mīlestības enerģiju, kas ir mums apkārt, piemēram, dabā. Varam izjust īslaicīgus neizskaidrojamus laimes enerģijas uzplūdus, bet bieži vien nesaprotam, no kurienes tie nāk un šīs sajūtas pazūd tikpat ātri, cik atnākušas. Kamēr meklējam izskaidrojumus, pierādījumus, faktus, tikmēr mīlestības enerģija brīvi mūsos plūst nevar. Dzīvojam bez dziļa prieka un laimes sajūtām, lielākoties – pabarojot mūsu ego un izjūtot par to īslaicīgu apmierinājumu. Mīlestības enerģijas aspektā mēs visi esam viens. Kļūstot vienoti ar šo enerģijas lauku, kļūstam brīvi un varam mijiedarboties ar šo enerģiju neierobežotā apjomā un laikā. Savukārt, izvēloties barot negatīvās enerģijas, dzīvi aizvadīsim ar retiem prieka un laimes mirkļiem. Meklējot laimi tur, kur tā nav atrodama. Ja izvēlamies vairot mīlestību, tad arī paši par tādu vienā mirklī kļūstam. Savukārt, vairojot negācijas, visbiežāk iedzīvojamies dažādās veselības problēmās. Un kur tu ievirzi savu spēku un enerģiju? Mīlestībā vai bailēs? Tu vienmēr vari to mainīt. Tikai tu to izvēlies. Un ko ap sevi sēsi, tajā arī dzīvosi.
Jānis un Dace
Pamošanās
