Pamošanās

Neviens cilvēks uz zemes nav tikai labs vai slikts. Katrā no mums dzīvo gan labais, gan ļaunais. Jautājums, kurai daļai izvēlamies ļaut ņemt sevī virsroku. Vairojam mīlestību vai sāpes un ciešanas šajā pasaulē? Visa mūsu dzīve balstās uz izvēlēm un šīs izvēles izdarām mēs paši. Varam karot un cīnīties savā starpā par bezjēdzīgām lietām, ļaut negatīvajam sevi vadīt vai arī – varam izvēlēties pamosties. Pamosties, lai atcerētos, kas mēs patiesībā esam.Savu patieso būtību reizēm sajūtam caur intuīciju vai impulsiem. Kad sajūtam citus cilvēkus un viņu enerģētisko lauku. Vai arī sajūtam to, kas mums jādara dažādās dzīves situācijās un pieņemam lēmumus, pat nevarot ar prātu izskaidrot, kāpēc rīkojamies tā, kā rīkojamies. Vienkārši iekšēji zinām, ka tā ir jādara. Šī ir pavisam neliela mūsu patiesā potenciāla daļiņa. Tikai atceroties, kas mēs patiesībā esam un kāpēc esam šeit nākuši, mēs varam piekļūt savam bezgalīgajam potenciālam un iedarboties ar vienoto enerģētisko lauku, kurā zinām ne tikai to, kas noticis ar mums jau iepriekšējās dzīvēs, bet arī to, kas notiks ar mums un citiem arī nākotnē. Caur intuīciju, impulsiem un vizualizācijām.Dzīvojot zemes dzīvi lielāko daļu laika esam ierauti zemes kaislībās, izdzīvošanas jautājumos un problēmās, kurām patiesībā nav nekāda sakara ne ar dzīves jēgu, ne ar to, kāpēc esam šeit ieradušies.Daļa no mums visticamāk jau ir uzdevuši sev jautājumus: “Kāpēc esmu šeit?” “Kas ir tas, kas man paveicams šajā pasaulē?” “Kāds ir mans dvēseles uzdevums?” Vienlaikus liela daļa no mums cīnās par materiālo labklājību. Un aizmirstam sev uzdot šos tik ļoti būtiskos jautājumus – “kāpēc esmu šeit ieradies?”, “Kāda ir manas dzīves patiesā jēga?” Nenoliedzami, materiālā puse uz zemes ir nozīmīga – mums visiem ir vajadzīgs jumts virs galvas, pārtika, apģērbs utt. Bet tā noteikti nav dzīves jēga! Nauda ir tikai līdzeklis, ko varam izmantot, lai vairotu labo. Lai vairotu mīlestību šajā pasaulē. Ja izvirzām naudu kā vienīgo dzīves jēgu, agrāk vai vēlāk mūsu pasaule sabruks. Jo būs būvēta uz nestabiliem pamatiem. Nauda nav mīlestība. Tā ir tikai līdzeklis. Nauda dvēseli nepabaros. Varam būt finansiāli brīvi un tik un tā justies dziļi nelaimīgi. Jo dzīve joprojām ir bezjēdzīga, tukša. Piedzimstot un augot mūsos tiek ielikts iekšā gan labais, gan ļaunais. Un apkārtējā vide, vecāki neapzināti to veicina. Varam kļūt labāki ar katru savas dzīves soli, vai arī izvēlēties vairot negatīvo. Negatīva bērnības pieredze nenosaka to, ka mums jābūt ļauniem. Bieži vien notiek tieši otrādi. Jo vairāk pārbaudījumiem savas dzīves laikā izejam cauri, jo iekšēji gaišāki un redzīgāki kļūstam. Tā ir mūsu katra paša izvēle – skatīties šajā pasaulē ar mīlestības acīm vai aizdomu pilniem, katrā pretimnācējā saredzot kādu, kas mums nodarīs pāri. Visvairāk nodarām pāri sev paši! Kad neatceramies, kas mēs esam. Kad aizmirstam par savas dzīves jēgu. Kad aizmirstam, ka mums šajā pasaulē ne ar vienu nav jācīnās. Kad aizmirstam, ka šajā pasaulē nav dziedinošāka spēka par milestību. Kad aizmirstam, ka mīlestība esam mēs paši.Lielā plāna ietvaros dzīves jēga ir atgriezties pie sevis un atcerēties, no kurienes mēs nākam un kāpēc esam šeit uz zemes ieradušies. APZINĀTIES, IERAUDZĪT un arī izvēlēties IET savas dvēseles ceļu. Vairojot mīlestību, nevis sāpes. Spēcinot, nevis sagraujot vienam otru. Padarot šo pasauli gaišāku, jo tumsas šeit netrūkst. Šai pasaulei ir gana sāpju, baiļu, bezcerības, izmisuma un ciešanu. Gana arī ļaunuma. Spēt ienest gaismas staru katrā dienā – tas ir mūsu katra mazais uzdevums. Pateikt labu vārdu. Uzmundrināt vienam otru. Iedvesmot. Un reizēm būt vienkārši līdzās. Neprasot neko par to pretī. Iedot otram sajūtu, ka viņš nav viens savos pārbaudījumos. Palīdzēt otram atcerēties, kas viņš patiesībā ir. Palīdzēt pamosties. Viss ir viens. Tikai nonākot šeit, to visi esam aizmirsuši. Viss ir mīlestības enerģija. Mēs visi esam mīlestība. Tu esi mīlestība, tikai tu esi to aizmirsis. Mūsu uzdevums un apzinātā dzīves jēga šeit ir ne tikai atcerēties savu īsto būtību, bet arī tikt galā ar pasaulīgo ļaunumu, kurš izplatās ar dažādām zemes emocijām – bailēm, naidu, dusmām, atriebību, vienaldzību, nepārliecinātību par sevi, dažādiem materiāliem un ķermeniskiem kārdinājumiem, kā arī citām negatīvajām emocijām. Brīdī, kad apzināmies sevi, spējam ieraudzīt lietas daudz plašākā mērogā un izprast to, ka patiesībā esam šeit ne pirmo reizi, atcerēsimies arī to, ka paši izvēlējāmies šeit nonākt un iegūt tik ļoti vajadzīgo pieredzi un potenciālu, kuru varam izmantot, lai palīdzētu arī citiem. Palīdzētu arī citiem pamosties dvēseles dziļākajā līmenī. Neviena reliģija vai austrumu mācība neaizvedīs mūs atpakaļ pašiem pie sevis. To varam tikai un vienīgi mēs paši, atjaunojot kontaktu ar savu dvēseli. Ceļa galamērķis mums visiem tik un tā būs viens un tas pats. Mīlestība. Ja sākam savstarpēji karot, lai viens otram pierādītu, ka kāda reliģija vai virziens ir vienīgais pareizais veids, kā varam pie sevis atgriezties – mēs vairs nevairojam labo. Mēs sākam cīnīties ar citiem cilvēkiem, jūtamies pārāki par citiem. Un tas ir tik tālu no mīlestības… Visi ESAM viens. Savā dziļākajā būtībā pilnīgi visi esam viens.Mūsu dzīves jēga ir vairot labo, vairot mīlestību, lai kopīgiem spēkiem tiktu galā ar negācijām, kas šobrīd pasaulē ņem virsroku caur mantkārību, egoismu, domāšanu tikai par sevi. Jo vairāk cilvēku no mums atcerēsies, kas mēs esam un atmodīsies, jo vairāk mīlestības būs šajā pasaulē. Jo vairāk mīlestības būs šajā pasaulē, jo mazāk negāciju pastāvēs. Mēs esam dvēseles, kas pirms piedzimšanas pieņēmušas lēmumu šeit nākt, uzkrāt pieredzi un daudzu dzīvju laikā nonākt atpakaļ pie sevis. Pasauli radām mēs paši. Un šī pasaule sākas ar katru no mums. Dzīves jēga ir tas jautājums, uz kuru meklējam atbildes visu savu dzīvi. Un, ja šīs dzīves laikā šo atbildi neatrodam, atgriezīsimies šeit tik ilgi, cik vien tas būs vajadzīgs, lai mēs pilnībā pamostos. Pilnībā pamostos dvēseles līmenī. Kas ir tas, ko tu atstāj aiz sevis? Vai esi pamodies? Ja vēl ne – vai vari izvēlēties pamosties? Un var būt tā, ka vēl neesam gatavi pamosties – arī tā ir daļa no mūsu garā dvēseles ceļa, kurš nav ierobežots tikai ar šo dzīvi vien. Nepieciešams tik vien kā atcerēties, ka labais vairo labo un labais vienmēr būs spēcīgāks par slikto.

Jānis un Dace